Lai elektrotīkls būtu drošs, efektīvs un ikviens klients saņemtu kvalitatīvu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi, ikdienā tiek veikts nozīmīgs preventīvs tehnisko pasākumu kopums. Valsts elektrotīkls ir vēsturiski veidojies un šobrīd aptuveni puse no elektrolīnijām ir padomju laika mantojums, tādēļ tas savlaicīgi un noteiktā apjomā ik gadu ir jāatjauno. Ņemot vērā, ka elektrotīkls ar laiku noveco, un, lai to visu laiku uzturētu darba kārtībā, AS “Sadales tīkls” kā minums ik gadu ir jāatjauno vismaz 2 procenti no kopējā elektrotīkla garuma, kas ir aptuveni 1 600 km jeb simboliski attālums no Rīgas līdz Minhenei. Tādā veidā iespējams nodrošināt, ka elektrotīkla mūžs ir vidēja vecuma un tas nenoveco vairāk nekā spējam atjaunot, skaidro AS “Sadales tīkls” attīstības direktors, uzņēmuma valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Katrs plānotais AS “Sadales tīkls” investīciju projekts tiek rūpīgi izvērtēts, tādēļ elektrotīkla atjaunošanai uzņēmumā ir izstrādāti noteikti kritēriji. Visi dati par katru konkrēto elektrotīkla posmu un sistēmas objektu ir ievadīti ģeogrāfiskajā informācijas sistēmā, kas nodrošina detalizētu tehnisko informāciju par elektrotīkla elementiem, elektroapgādes pārtraukumiem, elektroenerģijas patēriņa datiem, veikto pārbaužu rezultātiem u.c. rādītājiem.

Šo datu pieejamība ļauj veikt precīzu analīzi par elektrotīkla tehniskajiem parametriem, vecumu, klientu skaitu, elektrotīkla bojājumu iemesliem, ilgumu un biežumu, kā arī rekonstruējamie elektrotīkla posmi tiek automātiski sagrupēti prioritārā secībā. Līdz ar to AS “Sadales tīkls” spēj pārdomāti un efektīvi investēt līdzekļus elektrotīkla atjaunošanā, jo ir pieejama precīza informācija, kurās vietās elektrotīkla stāvoklis ir sliktā stāvoklī, kur jāinvestē prioritāri un kur atdeve no veiktajām investīcijām būs vislielākā.

Tīkla atjaunošanai tiek izvēlēti tādi risinājumi, kas ir piemēroti konkrētajai apdzīvotajai vietai, iedzīvotāju blīvumam, elektroenerģijas patēriņam un citiem kritērijiem. Izvērtējot šos kritērijus, tiek pieņemts lēmums vai nu izbūvēt kabeļlīnijas vai atjaunot gaisvadu līnijas. Protams, drošāk būtu visas gaisvadu līnijas aizstāt ar kabeļlīnijām, taču kabeļu līniju izbūves izmaksas ir trīs reizes lielākas par gaisvadu elektrolīniju izbūvi. Vācijā un Nīderlandē šobrīd kabeļu elektrolīniju īpatsvars pārsniedz 80%, Latvijā – tikai 30%. Lai visas gaisvadu līnijas Latvijā pārbūvētu kabeļu līnijās, ir vajadzīgi aptuveni 80 gadi.

Investīciju plāns ir vērsts uz to, lai elektrotīkla bojājumu gadījumos maksimāli samazinātu elektroenerģijas piegādes pārtraukumu laiku. Šogad tiks pabeigta dispečervadības centra modernizācija, kas ļaus operatīvi attālināti uzraudzīt un vadīt tīklu. Tāpat turpinātās investīcijas elektrotīkla automatizācijā, uzstādot attālināti vadāmus jaudas slēdžus un bojājumu vietas uzrādītājus. Bojājumu vietas uzrādītāju un attālināti vadāmu jaudas slēdžu ieguvums ir operatīva informācija bojājumu gadījumos un iespēja attālināti vadīt elektrotīklu, veikt pārslēgumus, tādējādi samazinot elektroapgādes pārtraukuma laiku klientiem. Elektrotīkla dispečeri uz reģistrēto bojājuma vietu nekavējoties var izsūtīt operatīvo izbraukumu brigādi, kas radušos bojājumu novērš. Savukārt attālināti vadāmie jaudas slēdži nodrošina, ka bojājuma gadījumā atslēdzas tikai bojātais elektrolīnijas posms, bet ne visa elektrolīnija, līdz ar to operatīvais personāls nekavējoties attālināti var veikt elektrolīniju pārslēgšanu.

Arī šogad turpināsies pakāpeniskā pāreja uz viedajiem elektroenerģijas skaitītājiem, kas klientiem dod papildus informāciju par viņa elektrības patēriņu un elektrības lietošanas paradumiem, kā arī nodrošina AS “Sadales tīkls” ar informāciju par elektroapgādes traucējumiem un samazina skaitītāju apkalpošanas izmaksas. “Ar viedajiem skaitītājiem mēs uzreiz redzam, ja kādā objektā ir elektrības piegādes traucējumi. Ir bijuši gadījumi, kad klients mums zvana un ziņo par bojājumu, bet mēs, pateicoties viedajam skaitītājam, jau esam to nofiksējuši un aizsūtījuši brigādi uz notikuma vietu,” norāda R. Lūsveris.

Šogad investīciju projekti tiks realizēti 110 novados. Lai iedzīvotājiem samazinātu neērtības, kas neizbēgami rodas remontdarbu laikā, savā darbā AS “Sadales tīkls” izmanto spriegumaktīvo darba metodi, kas paredz veikt elektrotīkla remontu, neatslēdzot elektroapgādi klientam. Bet, ja plānoto elektrotīkla uzturēšanas un remontu darbu laikā elektroenerģijas piegāde klientiem ir jāpārtrauc, pirms plānotas elektrības atslēgšanas vienmēr klienti tiek brīdināti.

“Aicinām klientus pārbaudīt, vai viņi saņem operatīvo informāciju no AS “Sadales tīkls” uz mobilo tālruni nosūtītā īsziņā vai e-pasta vēstulē. Klienti, kuri nesaņem vai kuri ir mainījuši savu telefona numuru, lūgums par to paziņot arī mums, jo pretējā gadījumā informācija nesasniedz adresātu. Bijuši gadījumi, kad klients sūdzas, ka nav saņēmis brīdinājumu, taču, nezinot ka klientam ir mainījies telefona numurs, brīdinājumu esam sūtījuši uz viņa iepriekšējo telefona numuru,” aicina R. Lūsveris.